76% vidusskolu netiek nodrošināts kvalitatīvs fizikas mācību process?

Lai uzskatāmi ilustrētu situāciju Latvijā attiecībā uz fizikas eksāmena kārtotāju skaitu LETERA ir sagatavojusi karti, atainojot vidusskolas un ģimnāzijas, kurās skolēni ir kārtojuši centralizēto eksāmenu fizikā un kurās ir bijis vismaz viens skolēns, kura rezultāts eksāmenā bija augstāks par 60%.

2020./21. mācību gadā tikai 139 vidusskolās un ģimnāzijās no visām 316 skolām, skolēni kārtoja fizikas eksāmenu. Turklāt eksāmena rezultāti virs 60% bija skolēniem tikai 75 skolās (24% no visām skolām). Situācija ar katru gadu pasliktinās! Ja 2011. gadā fizikas eksāmenu kārtoja skolēni 81% skolu, tad 2021. gadā tādas bija tikai 44% skolu. Šāda situācija LETERA rada pamatotas bažas, ka 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process, kas radītu skolēnos interesi par fizikālajām vai inženierzinātnēm un rosinātu vēlmi attīstīt karjeras šajās jomās.

Ja raugāmies no skolēnu skaita perspektīvas, tad situācija izskatās vēl satraucošāka, tikai 5.5% no visiem vidusskolas absolventiem, kārtoja fizikas eksāmenu (570 no 10 277) un tikai 2.5% – nokārtoja fizikas eksāmenu ar rezultātu virs 60% (252 no 10 277). Līdz ar to neizbrīna fakts, ka pēc Eurostat datiem Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropas savienībā pēc dabaszinātņu studējošo skaita proporcijas ar 2.7% 2018. gadā.

Karte ir pieejama LETERA mājas lapā – www.letera.lv/skolu-karte-fizikas-eksamens

Kartē var iepazīties ar situāciju pēdējos trīs mācību gados. Ir iespējams atlasīt skolas, kurās neviens nav kārtojis centralizēto fizikas eksāmenu, kārtojis 1 skolēns, 2-9, 10-20 vai vairāk nekā 20 skolēni. Karti aicinām izmantot gan izglītības politikas veidotājiem, gan pašvaldībām, izvērtējot fizikas mācīšanas kvalitāti un strādājot pie skolu tīkla optimizācijas. Skolēniem un vecākiem karte būs labs palīglīdzeklis, domājot par skolas izvēli vidējās izglītības posmam.

Saprotam, ka eksāmens nav vienīgais indikators mācību procesa kvalitātes mērīšanai, bet tas būs papildus pamudinājums skolēniem iedziļināties kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, kā arī stimuls skolām un pašvaldībām katrā mācību iestādē nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes. Eksāmens dos arī iespēju konsekventi sekot līdzi skolēnu zināšanām valsts līmenī.

Diemžēl izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, ka obligāts dabaszinātņu eksāmens, noslēdzot vidējās izglītības posmu, kā papildu stimuls skolēniem, skolām, pašvaldībām nav nepieciešams.

Prese relīze par esošo situāciju ŠEIT.

Karte sagatavota, LETERA sadarbojoties ar kartogrāfijas un ģeotelpisko risinājumu uzņēmumu SIA “Jāņa sēta”.

Projekts Nr.3.2.1.1/16/A/006 “Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas nozares klasteris”