LU Cietvielu fizikas institūta pētnieku izstrādātās viedās bojas “Spectromarine” prototips ir aprīkots ar mikrospektometru, kas tiešsaistes režīmā nodrošina augstas kvalitātes mērījumus un sniedz operatīvu informāciju par potenciālo ūdens piesārņojumu.

Kad vēlamies novērtēt ūdens kvalitāti, tiek ņemti ūdens paraugi un vesti uz laboratoriju. Šis process ir dārgs un laikietilpīgs. Rezultāti tiek iegūti ar nokavēšanos. Ņemot vērā, ka ūdens nepārtraukti mainās, brīdī, kad dati tiek iegūti, situācija var būt jau cita. “Spectromarine” gadījumā analīzes tiek veiktas reālajā laikā un praktiski uzreiz ar mikrospektrometra palīdzību. Mikrospektometrs gaismu analizē pēc viļņu garuma un norāda, kādas vielas tā izdala vai absorbē – gaisma ļauj precīzi noteikt ķīmisko vielu klātbūtni ūdenī, fitoplanktonu utt. Viedajā bojā ir iekļauti visi klasiskie ūdens kvalitātes sensori, kas nosaka temperatūru, duļķainību, vadītspēju utt. Tāpat viedā boja spēj noteikt fitoplanktonu, hlorofila koncentrāciju, kā arī degvielas u.tml. piesārņojumu. Bojas viedumu nenosaka integrēto sensoru skaits, bet gan LU Cietvielu fizikas institūta pētnieku izstrādātie datu analīzes algoritmi.

LU Cietvielu fizikas institūta izstrādātā boja, salīdzinot ar konkurentu produktiem, spēs veikt plašāku mērījumu skaitu un būs ievērojami lētāka. Atkarībā no sensoru komplektācijas “Spectromarine” maksās vairākus tūkstošus eiro, kas būs vairāk kā 10 reizes lētāk kā pašreiz tirgū pieejamās viedās bojas.

“Spectromarine” izmantošanā varētu būt ieinteresēti akvakultūras uzņēmumi, kā arī pētniecības iestādes un valsts institūcijas. To varēs izmantot gan saldūdens ūdenstilpnēs, gan jūrā.

“Spectromarine” viedā boja ir viens no četriem projektiem, kas ir saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā Tehnoloģiju pārneses programmā. Tā līdzfinansē projektus, kas saskan ar misijas “Jūra 2030” prioritātēm. Projekta finansējums ir 222 tūkstoši eiro. 90% no tā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, bet 10% – LU Cietvielu fizikas institūta finansējums. 13 mēnešu projekts sastāv no divām daļām. Pirmā ietver prototipa izstrādi un tirgus izpēti, bet otrajā notiks produkta komercializācija un pielāgošana tirgus prasībām. Šobrīd turpinās prototipa izstrāde, ko vēl šogad iecerēts testēt Engures un Rojas ostās.