18. novembrī Latvija svin 107. dzimšanas dienu, tādēļ Pēteris Apinis uz sarunu par to, ko katram nozīmē Latvija, aicina 107 izcilas Latvijas personības, tajā skaitā LETERA prezidentu un AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētāju Normundu Bergu.

KAS TEV IR LATVIJA MŪSU VALSTS 107. DZIMŠANAS DIENĀ?

Tas ir brīnišķīgs jautājums, uz kuru īstenībā nemaz vieglu atbilžu nav. Īsā atbilde ir – Latvija ir mājas. Mājas, kurās tu atgriezies. Tās ir mājas. Tā ir vieta, ko tu pazīsti. Tie ir cilvēki, ko tu pazīsti. Tā ir piederības sajūta kopumā tādai diezgan mazai ciltij. Latvija ar to, ka viņa ir maza, ir ar brīnišķīgām, ļoti daudzām priekšrocībām.

Ja tu strādā šeit un tavs tirgus ir visa plašā pasaule, un tad ir tā, ka tu brauc dažādās vizītēs kopā ar prezidentiem, kopā ar premjeriem. Tu automātiski nonāc pie prezidenta vai premjera uzņemošajā valstī, un tas ir tā kā liftā. Nu jūs iedomājieties, cik liela iespēja ir ķīnietim tikties ar Ķīnas prezidentu? Latvijas mazums īstenībā var būt arī milzīgs spēks. Tas tev iedod tādu lifta sajūtu, ka tu vari daudz ātrāk nekā, teiksim, citi pasaules iedzīvotāji nonākt tuvāk lēmumu pieņēmējiem. Nu, tādēļ ka Latvija mums ir sava valsts.

Par informatīvo tehnoloģiju risinājumiem un visādām tādām tehniskām lietām kopumā es teiktu, ka Latvija ir top līmenī pasaulē. Absolūti. Pie labumiem pierod ātri, bet izproti tos tikai tad, ja tu no tiem nokabinies nost, kad tu aizbrauc kaut kur prom, paskaties, kā citur pasaulē dzīvo. Tad – tikai atgriežoties mājās, tu spēj novērtēt to, kas tev īstenībā ir. Tā kā es domāju, ka no šī viedokļa, mēs, mēs dzīvojam stipri laimīgā vietā.

Par IT Latvijā nav nekādu noslēpumu, un tas zināms jau no Luisa Kerola “Alises Brīnumzemē”. Lai tu spētu nostāvēt uz vietas, tev ir jāskrien. Un lai tu spētu tikt uz priekšu, tev ir jāskrien vēl ātrāk. Tā ir izglītība. Tā ir tēma, kurā mans sabiedriskais pienesums, iespējams, ir ar vislielāko nospiedumu. Tas ir obligātais matemātikas eksāmens, kas skolās atjaunots. Fizikas eksāmens, par kuru joprojām notiek cīniņi. Nu, tās ir tādas lietas, kopumā – eksaktās zināšanas, eksaktās zinības. Mani publiski nupat jau diezgan labi atpazīst pēc aicinājuma – “bērni, mācieties fiziku!” Es esmu teicis to trīsdesmit gadus. Un tās ir lietas, kas prasa ilgu laiku, un ir jābūt pacietīgam. Vajag kādu ideju un vajag pacietību, vajag pacietību un neatlaidību, jo tas ir tas, kas ir pats svarīgākais, es domāju, kaut kā būvēšanā.

Mans vēlējums, valstij? Bērni, mācieties fiziku!