Kad Helmuts Bēms kopā ar SIA “Sonarworks” līdzdibinātāju Mārtiņu Popeli sāka interesēties par kāda inženiera izstrādātu skaņas tehnoloģijas prototipu, viņiem nebija ne pieredzes mūzikas industrijā, ne pārliecības, ka no šīs idejas vispār iespējams izveidot biznesu. Lai saprastu, vai tehnoloģija patiešām risina reālu problēmu, abi devās tur, kur strādā daļa pasaules labāko skaņas profesionāļu, – nopirka vienvirziena biļeti uz Losandželosu un sāka klauvēt pie ierakstu studiju durvīm. Vairāk nekā desmit gadus vēlāk “Sonarworks” ir starptautiski pazīstams Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums, kas savu izaugsmi balstījis gan riska kapitāla investīcijās un nepārtrauktā pētniecībā.

Sonarworks programmatūru izmanto profesionāļi mūzikas, filmu un spēļu industrijā, uzņēmums sadarbojies arī ar tādiem tehnoloģiju milžiem kā Google un Amazon, bet šobrīd arvien vairāk investē jaunās tehnoloģijās un paplašina savu produktu portfeli. Sarunā Sonarworks līdzdibinātājs Helmuts Bēms stāsta, ka nākamais mērķis ir ambiciozs – piecu gadu laikā trīskāršot biznesa apjomu.

Viņi neko nezināja par mūzikas industriju

Sonarworks pirmsākumos nebija tipiska stāsta par mūziķiem, kuri nolēmuši radīt sev nepieciešamu tehnoloģiju. Bēms pats nāca no uzņēmējdarbības vides un atzīst – ar mūzikas industriju viņam tobrīd nebija gandrīz nekāda sakara.
Viss sākās, satiekot inženieri, kurš bija radījis skaņas tehnoloģijas prototipu. Ideja šķita interesanta, taču Bēmam un Popelim trūka zināšanu, lai paši izvērtētu, vai tehnoloģija patiešām ir pietiekami laba un vai kādam tā būs nepieciešama.

“Man bija uzņēmējdarbības pieredze, bet ar mūzikas industriju man nebija nekāda sakara. Mums patika skaņas un mūzikas tēma, bet mēs no tās industrijas neko nesapratām un attiecīgi nespējām izvērtēt – tehnoloģija ir laba vai slikta, strādā vai nestrādā,” stāsta Bēms.

Sākumā topošie uzņēmēji uzrunāja vairākas ierakstu studijas Latvijā, taču drīz vien saprata – ja jāpieņem lēmums, kam potenciāli veltīt nākamos desmit dzīves gadus, vajadzīgs pārliecinošāks vērtējums.
Tad sekoja viens no nozīmīgākajiem lēmumiem “Sonarworks” vēsturē.

“Mēs, lai cik smieklīgi tas izklausās, sākām pētīt, kā vispār strādā mūzikas industrija. Sapratām – filmās ir “Oskari”, mūzikā ir “Grammy”, tātad augstāk novērtētie speciālisti ir “Grammy” ieguvuši mūziķi un inženieri. Izpētījām, ka ļoti daudz viņu ir Losandželosā, un principā vienkārši nopirkām vienvirziena biļeti uz Losandželosu,” atceras Bēms.

Gandrīz mēnesi viņi pavadīja ASV, no rīta līdz vakaram dodoties no vienas ierakstu studijas uz nākamo un rādot prototipu cilvēkiem, kuri ikdienā strādāja pasaules augstākajā mūzikas industrijas līmenī. Tieši tur kļuva skaidras divas lietas. Pirmkārt – tehnoloģija tiešām strādā un risina profesionāļiem būtisku problēmu. Otrkārt – sākotnējā produkta formā to gandrīz neviens negribētu lietot.

Profesionālim skaņa ir tas pats, kas celtniekam urbis

Bēms Sonarworks risināto problēmu skaidro ar ļoti vienkāršu salīdzinājumu. Parastam klausītājam mūzikas klausīšanās ir baudījums. Skaņu inženierim, producentam vai citam profesionālim skaņa ir darba instruments. “Parastam cilvēkam mūzikas klausīšanās ar kaut kādām ierīcēm vairāk ir bauda vai izprieca, bet profesionāļiem skaņa ir kā celtniekam urbis. Tas ir instruments, uz kura pamata viņi pieņem lēmumus par to, kā mūzika tiek radīta un kas tajā tiek pārveidots,” viņš skaidro. Profesionālā vidē ir svarīgi dzirdēt tehniski precīzu skaņu. Taču ar vienkāršu dārgu skaļruņu vai austiņu iegādi problēmu pilnībā atrisināt nevar, jo rezultātu ietekmē arī telpas akustika un citi fizikas likumi.

Sonarworks tehnoloģija šo problēmu risina digitāli, pārveidojot skaņas signālu tā, lai profesionālis varētu daudz precīzāk dzirdēt to, ko patiesībā rada.

Losandželosā uzņēmuma dibinātāji saprata, ka vajadzība pēc šāda risinājuma ir. Taču vienlaikus viņi ieraudzīja vēl ko būtisku – pat cilvēki, kuri ikdienā strādā ar ļoti sarežģītām audio tehnoloģijām, nevēlas izmantot sarežģītu programmatūru. “Tehnoloģija strādāja, viņi to saprata, un viņiem tā bija vajadzīga. Bet mēs sapratām, ka tādā formā, kādā produkts bija sākumā, tas biznesa ziņā nekad nebūtu veiksmīgs. Tas bija pārāk sarežģīts. Pat skaņas profesionāļi negrib lietot sarežģītus produktus. Viņiem vajadzēja kaut ko daudz vienkāršāku un automatizētāku,” saka Bēms. Pēc atgriešanās Latvijā tika piesaistīts pirmais riska kapitāls un sākās darbs pie produkta, kas jau daudz precīzāk atbilda tam, ko bija prasījis tirgus.

Šis princips – vispirms aiziet pie cilvēkiem, kuri produktu reāli lietos, un tikai tad izlemt, kādam tam jābūt, – ir palicis viens no Sonarworks uzņēmējdarbības stāsta svarīgākajiem elementiem.

No ierakstu studijām līdz “YouTube” satura veidotājiem

Sākotnēji Sonarworks galvenā auditorija bija profesionālā mūzikas industrija, taču vairāk nekā desmit gadu laikā pats tirgus ir ievērojami mainījies. Šobrīd uzņēmuma klientu vidū ir profesionāļi, kas rada skaņu mūzikai, filmām un spēlēm – sākot ar mūziķiem un producentiem un beidzot ar tehniskajiem skaņu inženieriem.

“Mūsu primārā auditorija ir visi, kas ir iesaistīti skaņas radīšanas procesā,” saka Bēms. “Mūzikas radīšana īstenībā ir ražošana. Tas ir ļoti sarežģīts process ar daudzām stadijām, kurās iesaistās dažāda tipa cilvēki.”

Taču pēdējo piecu un vairāk gadu laikā šai profesionāļu grupai pievienojies milzīgs jauns tirgus – cilvēki, kuri paši rada saturu digitālajai videi. Tie ir “YouTube” kanālu veidotāji, podkāstu autori, intervētāji un citi satura radītāji, kuri, iespējams, sevi neuzskata par tradicionālās audio industrijas pārstāvjiem, taču ikdienā profesionāli strādā gan ar video, gan skaņu. “Ļoti daudzi indivīdi mēģina radīt dažādu saturu sociālajiem medijiem. Viņi visi īstenībā kaut kādā mērā ir profesionāļi video un audio satura radīšanā. Attiecīgi mūsu mērķauditorija pēdējos gados ir paplašinājusies,” skaidro Bēms.

Industrija, kas ik pēc desmit gadiem var apgriezties kājām gaisā

Audio tehnoloģiju nozarē ar vienu veiksmīgu produktu nepietiek. Bēms mūzikas industriju raksturo kā īpaši agresīvu vidi, kurā tehnoloģiskās pārmaiņas var ļoti īsā laikā pilnībā pārbīdīt biznesa modeļus. Viņš atgādina par pāreju no fiziskajiem mūzikas nesējiem uz lejupielādēm un vēlāk straumēšanu. Šādas pārmaiņas dažu gadu laikā būtiski samazināja visas ierakstu industrijas apjomu un piespieda uzņēmumus meklēt pilnīgi jaunus veidus, kā strādāt.

“Jūs neatradīsiet ļoti daudz industriju, kur vēsturiski šādi posmi principā atnāk ik pēc desmit gadiem. Izmaiņas notiek visu laiku,” viņš saka.

Bēma ieskatā tieši spēja nepārtraukti radīt jaunas tehnoloģijas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Sonarworks spējis ne tikai izdzīvot, bet saglabāt savu pozīciju tirgū. “Viens no galvenajiem stūrakmeņiem, kāpēc mēs joprojām esam noturējušies tajā tirgū, ir tas, ka balstāmies tehnoloģiskās inovācijās. Tajās nišās, kurās darbojamies, mēs esam viena no inovatīvākajām kompānijām pasaulē. Dažos aspektos mums ir ļoti unikāla tehnoloģija, kuru aizsargā arī patenti,” stāsta Bēms.

Sonarworks klientu lokā ir jau vairāk nekā 300 000 ierakstu studiju visā pasaulē. Mūsu tehnoloģijas izmanto arī vairāk nekā 100 “Grammy” balvu ieguvuši skaņu inženieri un producenti, kuri strādā ar pasaules A klases māksliniekiem, tostarp Coldplay, Adele, Lady Gaga, Madonna, Rihanna, Beyoncé, Imagine Dragons, The Killers un daudziem citiem.  Taču līdera pozīcija nenozīmē, ka konkurence kļuvusi mazāka. Drīzāk pretēji.

“Pirmos desmit gadus konkurenci gandrīz nejutām”

Sonarworks savas darbības sākumā faktiski palīdzēja izveidot jaunu tirgus nišu. Tas uzņēmumam deva ievērojamu priekšrocību, taču laika gaitā veiksmīgajam virzienam sāka sekot arī citi. “Pirmos varbūt desmit gadus mēs konkurenci īpaši nejutām. Pēdējos trīs gadus mēs to izjūtam ļoti izteikti,” saka Bēms. Atbilde uz konkurences pieaugumu nav mēģinājums aizsargāt tikai esošo produktu. Uzņēmums cenšas nepārtraukti radīt ko jaunu.

“Mēs turpinām inovēt, turpinām taisīt jaunas tehnoloģijas un arī radikāli jaunus produktus,” viņš skaidro.

Viens no jaunajiem virzieniem ir mākslīgais intelekts. Sonarworks jau izstrādājis tehnoloģiju, kas ļauj dziedošu balsi pārveidot par citu dziedošu balsi. “Mums, piemēram, ir arī mākslīgā intelekta produkts, kurš pārveido dziedošu balsi par citu dziedošu balsi. Mēs esam ļoti paplašinājuši savu produktu klāstu, un vienīgais veids, kā noturam konkurētspēju, ir turpināt investēt un inovēt,” saka Bēms.

Taču tehnoloģija pati par sevi nav vienīgā aizsardzība pret konkurentiem. Otrs uzņēmuma trumpis ir gadiem veidotas partnerības.

Sonarworks ražo programmatūru, kamēr daudzi citi nozares uzņēmumi izstrādā austiņas, skaļruņus un citas fiziskas ierīces. Gadu gaitā Latvijas uzņēmums savu tehnoloģiju integrējis ar dažādu partneru produktiem.
Šādu integrāciju izveide ir sarežģīta un dārga, taču tieši tāpēc jaunam konkurentam to nav iespējams atkārtot pāris mēnešos.

“Jebkurš konkurents, kurš ienāk tirgū, nevar uzreiz nodrošināt tādu integrāciju tīklu ar citiem produktiem. Tās ir partnerības, kuras citiem ir ļoti grūti nokopēt,” skaidro Bēms.

Latvija – tālu no klientiem, bet laba vieta tehnoloģiju radīšanai

Vai globālu audio tehnoloģiju uzņēmumu veidot Latvijā ir priekšrocība vai trūkums? Bēma atbilde nav viennozīmīga. “Es domāju, ka kopējā atbilde ir neitrāla. Ir gan plusi, gan mīnusi,” viņš saka. Lielākais mīnuss ir ģeogrāfija. Uzņēmuma svarīgākie tirgi atrodas ASV, Lielbritānijā un Japānā, bet Latvija no visiem trim atrodas salīdzinoši tālu. Tas nozīmē, ka Sonarworks komandai daudz jāceļo un regulāri jāatrodas vietās, kur koncentrējas mūzikas un audio industrija.

“Katru reizi, kad esam tur, lietas sāk kustēties uz priekšu daudz ātrāk, un vienmēr liekas – būtu tik labi, ja mēs šeit būtu visu laiku,” saka Bēms.

Taču Latvijai ir arī būtiska priekšrocība – tās izmēram pārsteidzoši spēcīga mūzikas tehnoloģiju nozare un kvalificēti tehniskie speciālisti. “Mums ir ļoti daudz uzņēmumu šajā industrijā, kas nodrošina gan izpratni par tirgu, gan iespēju savā starpā apmainīties ar informāciju. Latvijā ir pietiekami daudz tehnisko iemaņu, lai būvētu šādus produktus,” viņš norāda.

Latvija vairs nav lēta programmatūras izstrādes valsts, taču, Bēma vērtējumā, kvalitātes un izmaksu attiecība joprojām ir konkurētspējīga. Viņš pat apšauba, vai šāda tipa nišas uzņēmumu būtu iespējams veiksmīgi izveidot Silīcija ielejā, kur augsti kvalificēta tehniskā darbaspēka izmaksas ir ievērojami lielākas. “Šī tomēr ir relatīvi maza, nišas industrija, un uzņēmumi tajā nevar atļauties maksāt Sanfrancisko algas visiem saviem tehniskajiem cilvēkiem. No šāda viedokļa Latvija ir pluss,” skaidro Bēms.

No Google un Amazon līdz simtiem tūkstošu individuālo lietotāju

Sonarworks biznesa modelis ir interesants ar to, ka uzņēmuma produkts ir ļoti profesionāls, taču pārdošanas modelis lielā mērā līdzinās B2C biznesam – programmatūru iegādājas daudzi individuāli gala lietotāji. Tādēļ uzņēmumam šobrīd nav viena vai divu klientu, no kuriem būtu atkarīga ievērojama daļa biznesa. “Mēs pārdodam gala lietotājam. Mums nav viena liela klienta, izņemot integrācijas partnerus. Bet 2023. un 2024. gadā strādājām ar Google un Amazon, piegādājot viņiem tehnoloģijas dažādos veidos. Tajos gados viņi arī bija mūsu lielākie klienti,” stāsta Bēms. Šobrīd uzņēmums atkal vairāk koncentrējas uz profesionālās audio industrijas tirgu un plašu individuālo lietotāju bāzi.

Pēc desmit riska kapitāla gadiem uzņēmums stāv pats uz savām kājām

Iespējams, viens no svarīgākajiem “Sonarworks” sasniegumiem nav redzams ne patentos, ne balvās, ne klientu sarakstos. Pēc aptuveni desmit gadiem, kuru laikā uzņēmuma izaugsme tika finansēta arī ar riska kapitāla investīcijām, Sonarworks pēdējos divos gados kļuvis pelnošs. “Pirmos desmit gadus uzņēmums tika finansēts no riska kapitāla. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis pelnošs. Mēs tagad stāvam paši uz savām kājām,” saka Bēms. Tas nozīmē arī būtisku izmaiņu uzņēmuma attīstības modelī – jauni produkti un izaugsme arvien vairāk tiek finansēta no paša uzņēmuma nopelnītajiem līdzekļiem, nevis ārējām investīcijām.

Vienlaikus Sonarworks nevēlas kļūt par uzņēmumu, kas dzīvo tikai no viena veiksmīga produkta. Pašlaik tā portfelī ir vairākas produktu līnijas, un līdz gada beigām plānots izlaist vēl vienu. Bēma iecere ir nākamo piecu gadu laikā produktu portfeli aptuveni dubultot. Tam ir arī ļoti pragmatisks biznesa pamatojums. Uzņēmums vairāk nekā desmit gados jau izveidojis starptautisku klientu bāzi un atpazīstamu zīmolu. Ja Sonarworks spēj radīt jaunus produktus citās audio tehnoloģiju nišās, tie nav jāsāk pārdot pilnīgi no nulles – uzņēmumam jau ir auditorija, kura to pazīst un uzticas. “Mūsu priekšrocība ir tā, ka mums jau ir klientu bāze. Ja mēs varam inovēt citās produktu jomās, tad esošo klientu bāzi varam izmantot, lai jaunus produktus daudz ātrāk nogādātu tirgū,” skaidro Bēms.

“Es gribētu nākamo piecu gadu laikā biznesa apjomu trīskāršot un turpināt audzēt produktu portfelim,” norāda uzņēmējs.